Ir cilvēki, kuri uz koučingu atnāk nevis tāpēc, ka grib sasniegt nākamo mērķi, bet tāpēc, ka vairs nespēj normāli no rīta atvērt datoru. Darbs, kas agrāk šķita panesams vai pat interesants, tagad izraisa smagumu, cinismu un sajūtu, ka viss ir par daudz. Tāpēc jautājums – vai koučings palīdz pie izdegšanas – nav teorētisks. Daudziem tas ir ļoti praktisks un sāpīgi aktuāls jautājums.

Īsā atbilde ir – dažkārt jā, bet ne vienmēr un ne jebkurā brīdī. Koučings var būt ļoti vērtīgs atbalsts, ja cilvēks ir nonācis hroniskā pārslodzē, zaudējis skaidrību par savām robežām, vajadzībām un motivāciju. Taču tas nav aizvietotājs medicīniskai vai psihoterapeitiskai palīdzībai, ja izdegšana ir smaga, saistīta ar depresiju, trauksmi vai būtisku funkcionēšanas pasliktināšanos.

Kad koučings palīdz pie izdegšanas

Koučings visbiežāk palīdz tajā izdegšanas posmā, kurā cilvēks vēl spēj reflektēt, pieņemt lēmumus un iesaistīties pārmaiņu procesā, bet viens pats vairs netiek skaidrībā. Ļoti bieži problēma nav tikai slodze. Tā ir arī ilgstoša dzīvošana pret savu dabu – pret saviem enerģijas ritmiem, darba stilu, vajadzību pēc jēgas, autonomijas vai mierīgāka tempa.

No malas tas var izskatīties kā vienkārša noguruma problēma. Taču sarunās bieži atklājas kas dziļāks: cilvēks gadiem ir centies būt tāds, kādu viņu vajag komandai, vadītājam, ģimenei vai profesijas kultūrai. Viņš ir pielāgojies tik ilgi, ka vairs īsti nejūt, kur beidzas pienākumi un sākas paša robežas.

Šeit koučings var palīdzēt atgūt kontaktu ar sevi. Nevis ar saukļiem un ātriem padomiem, bet ar mērķtiecīgu sarunu, kurā pakāpeniski kļūst skaidrs, kas tieši cilvēku izsmeļ, kādi ieradumi uztur šo stāvokli un kas būtu jāmaina, lai atgūtu iekšējo balansu.

Ko koučings var dot, ja jūti izdegšanu

Pirmais ieguvums parasti ir skaidrība. Izdegšanas laikā domāšana kļūst saraustīta – viss šķiet steidzams, bet vienlaikus nav spēka pieņemt pat vienkāršus lēmumus. Labs koučings palīdz sakārtot pieredzi vārdos. Kad cilvēks spēj precīzāk nosaukt, kas ar viņu notiek, viņam parādās vairāk iekšējas stabilitātes.

Otrais ieguvums ir robežu apzināšanās. Daudziem izdegšana nav notikusi tāpēc, ka viņi būtu slinki vai vāji. Gluži pretēji – viņi ir bijuši pārāk atbildīgi, pārāk pieejami, pārāk ilgi ignorējuši savus signālus. Koučinga procesā iespējams pamanīt, kur cilvēks regulāri pārkāpj savas robežas un kāpēc viņam ir grūti tās noturēt.

Trešais ieguvums ir piemērotāku izvēļu veidošana. Dažkārt izdegšanas pamatā ir konkrēta darba vide. Citreiz – nepiemērots darba stils, neskaidra loma, vērtību konflikts vai hroniska dzīve režīmā, kas neatbilst cilvēka dabiskajam funkcionēšanas veidam. Te ļoti noder pašizpratne. Jo labāk cilvēks saprot, kā viņš pieņem lēmumus, kā atjauno enerģiju un kā reaģē uz spiedienu, jo precīzāk viņš var koriģēt savu ikdienu.

Kāpēc pašizpratne ir tik svarīga

Izdegšana bieži tiek apspriesta kā slodzes jautājums, un slodze tiešām ir svarīga. Taču ne mazāk svarīgi ir tas, kā cilvēks šo slodzi nes. Divi cilvēki vienā amatā var piedzīvot ļoti atšķirīgu pašsajūtu, jo viņu psiholoģiskās vajadzības un dabiskie darba ritmi atšķiras.

Vienam nepieciešama skaidra struktūra un paredzamība, bet viņš gadiem dzīvo pastāvīgā haosā. Otram vajadzīga autonomija un telpa domāt, bet viņš strādā vidē, kur nepārtraukti jāreaģē uz citu pieprasījumiem. Vēl kādam izsīkumu rada nevis darba daudzums, bet nemitīgs emocionāls kontakts, konflikti vai nepieciešamība ilgstoši būt sociāli ieslēgtam režīmā, kas viņu nebaro, bet patērē.

Šeit personības izpratne nav etiķete. Tā ir praktisks instruments. MBTI® pieeja, ja to izmanto profesionāli un bez vienkāršošanas, var palīdzēt saprast, kā cilvēks dabiski atjauno enerģiju, kā viņš apstrādā informāciju, kas viņam rada iekšēju spriedzi un kāpēc noteikti darba modeļi viņu izsmeļ ātrāk nekā citus. Tas nepasaka visu par izdegšanu, bet bieži iedod ļoti precīzu valodu tam, ko cilvēks līdz šim tikai juta.

Ko koučings nevar izdarīt

Šis ir svarīgs punkts, jo godīgs koučings nesola vairāk, nekā tas var dot. Ja cilvēks ir smagā izsīkumā, nespēj gulēt, piedzīvo panikas simptomus, ilgstošu bezcerību, raudulību, atmiņas traucējumus vai nespēj pildīt pamatfunkcijas, ar koučingu vien var nepietikt. Tādā situācijā prioritāte var būt ģimenes ārsts, psihiatrs vai psihoterapeits.

Koučings arī nevar aizstāt atpūtu. Dažkārt cilvēks cer, ka viena laba saruna atrisinās problēmu, kamēr viņš turpinās strādāt tajā pašā apjomā un tajā pašā režīmā. Diemžēl tā parasti nenotiek. Ja nervu sistēma ir pārslogota, vispirms var būt vajadzīga bremzēšana, nevis produktivitātes uzlabošana.

Vēl viens ierobežojums – koučings nav piemērots, ja cilvēks šobrīd nespēj uzņemties pat nelielu līdzdalību procesā. Koučings ir sadarbība. Tas palīdz domāt, ieraudzīt, izvēlēties un rīkoties. Ja resurss ir gandrīz izsmelts, sākumā var būt nepieciešama cita veida aprūpe.

Kā saprast, vai tev šobrīd vajadzīgs koučings

Labs orientieris ir šāds: ja jūti, ka esi noguris, apjucis, atsvešinājies no sevis vai darba, bet vēl spēj reflektēt un vēlies saprast, kas ar tevi notiek, koučings var būt ļoti piemērots. Tas īpaši noder, ja atkārtojas viens un tas pats cikls – tu saņemies, vēl kādu laiku izvelc, atkal pārslodzē sabrūc un nesaproti, kāpēc tas notiek tieši ar tevi.

Koučings ir vērtīgs arī tad, ja ārēji viss it kā ir kārtībā, bet iekšēji pieaug tukšums. Šis ir viens no viltīgākajiem izdegšanas aspektiem. Ne vienmēr cilvēks krīt no kājām. Dažkārt viņš vienkārši kļūst vienaldzīgs, attālināts un noguris no dzīves, kuru pats ir uzbūvējis.

Ja savukārt jūti, ka tavs stāvoklis kļūst medicīniski vai psiholoģiski smags, koučings var būt tikai papildinošs atbalsts pēc vai līdzās citai palīdzībai, nevis pirmais un vienīgais risinājums.

Kā izskatās labs process

Ja cilvēks jautā, vai koučings palīdz pie izdegšanas, viņš bieži patiesībā jautā ko citu – vai mani kāds beidzot sadzirdēs bez vērtēšanas un steigšanas mani salabot. Labs process sākas tieši tur. Nevis ar gatavu recepti, bet ar rūpīgu izpratni par situāciju.

Parasti tiek pētīti vairāki slāņi vienlaikus: pašreizējā slodze, darba vide, attiecības ar atbildību, robežu paradumi, iekšējie uzskati par vērtību un pienākumu, kā arī personības īpatnības, kas ietekmē enerģijas atjaunošanu un stresa uzkrāšanos. Tikai tad rodas pamatotas pārmaiņas, nevis kārtējais mēģinājums kļūt efektīvākam savā nepiemērotajā režīmā.

Dažiem cilvēkiem būtiskākais atklājums ir tas, ka viņi nav salūzuši. Viņi vienkārši ir pārāk ilgi dzīvojuši neatbilstoši sev. Šis brīdis bieži ir ļoti atvieglojošs, jo vainas sajūtu nomaina precīzāks skatījums uz cēloņiem. No turienes jau var būvēt konkrētas izmaiņas – darba ritmā, komunikācijā, lomu sadalē, atjaunošanās paradumos un ilgtermiņa izvēlēs.

Tieši šādu pieeju meklē arī cilvēki, kuri vēlas ne tikai justies labāk, bet arī dziļāk saprast sevi. Ja izdegšana atkārtojas, parasti nepietiek vienkārši vairāk atpūsties. Ir jāsaprot, kāpēc tu atkal un atkal nonāc līdz tai pašai robežai. Šajā ziņā strukturēts un cieņpilns koučinga process, kādu savā darbā veido Andris Tēraudkalns, var kļūt par vietu, kur beidzot saliekas kopā nogurums, personība un reālās dzīves izvēles.

Dažreiz lielākais atvieglojums nesākas brīdī, kad esi visu atrisinājis. Tas sākas brīdī, kad skaidri ieraugi – ar mani kaut kas nav nepareizi, man vienkārši vairs neder tas veids, kā līdz šim esmu dzīvojis.