Daudzi cilvēki pie personības tipa jautājuma nonāk nevis teorijas dēļ, bet noguruma, apjukuma vai iekšēja konflikta brīdī. Vakar šķita, ka sevi pazīstu, bet šodien reaģēju citādi, izvēlos citādi un jūtos kā cits cilvēks. Tāpēc jautājums – vai personības tips mainās – nav tikai intelektuāla interese. Tas bieži ir mēģinājums saprast, kas ar mani notiek.
Īsā atbilde ir šāda: cilvēks dzīves laikā noteikti mainās, bet tas nenozīmē, ka mainās viņa pamatpersonības tips. Mainīties var izpausmes, uzvedība, prasmes, prioritātes, pašregulācija un spēja izmantot sev mazāk dabiskas pieejas. Taču dziļākā līmenī cilvēka dabiskās preferences parasti saglabājas daudz stabilākas, nekā sākumā var likties.
Šeit arī sākas būtiskā atšķirība starp to, kas es esmu pēc būtības, un to, ko no manis ir prasījusi dzīve.
Vai personības tips mainās, vai mainās cilvēka izpausme?
Ja raugāmies no MBTI® perspektīvas, personības tips apraksta cilvēka dabiskās preferences – kā viņš atjauno enerģiju, kam pievērš uzmanību, kā pieņem lēmumus un kā orientējas attiecībās ar ārējo pasauli. Tas nav rakstura vērtējums un nav arī fiksēts liktenis. Tā ir struktūra, kas palīdz saprast, kas cilvēkam nāk dabiski.
Taču dabiskums ne vienmēr ir tas pats, ko redzam ikdienā. Cilvēks var gadiem ilgi strādāt vidē, kur no viņa tiek gaidīta cita uzvedība. Piemēram, introverts var kļūt ļoti prasmīgs publiskā komunikācijā, un domājošs tips var iemācīties ļoti smalki nolasīt attiecību dinamiku. No malas tas var izskatīties kā tipa maiņa. Patiesībā bieži tā ir attīstība, adaptācija vai izdzīvošanas stratēģija.
Tas ir svarīgi, jo daudzi sevi kļūdaini nosaka pēc prasmes, nevis pēc preference. Es varu kaut ko darīt labi, un tomēr tas no manis prasa vairāk enerģijas. Es varu būt iemācījies būt organizēts, jo citādi darbā nevar, bet tas vēl nenozīmē, ka strukturēšana man ir pati dabiskākā pieeja.
Kāpēc reizēm šķiet, ka personības tips ir mainījies
Šī sajūta ir ļoti saprotama. Īpaši pieaugušā vecumā cilvēks vairs nav tas pats, kas bija 20 gados. Viņš ir pieredzējis attiecības, vilšanos, atbildību, panākumus, zaudējumus, iespējams, izdegšanu. Tas viss atstāj iespaidu.
Bieži iespaidu par tipa maiņu rada dzīves lomas. Vadītājs darbā var kļūt daudz izlēmīgāks un tiešāks nekā privātajā dzīvē. Vecāks var kļūt strukturētāks, nekā jebkad agrāk bijis. Cilvēks pēc krīzes var kļūt piesardzīgāks, klusāks vai kontrolējošāks. Šīs izmaiņas ir reālas, bet tās ne vienmēr nozīmē, ka ir mainījies personības kodols.
Vēl viens iemesls ir stress. Stresa apstākļos cilvēki bieži uzvedas sev netipiski. Kāds kļūst pārmērīgi analītisks, kāds – impulsīvs, kāds – emocionāli noslēgts. Ja cilvēks sevi vērtē tieši šādā periodā, viņš var nonākt pie secinājuma: agrāk biju viens tips, tagad esmu cits. Bieži patiesāk būtu teikt – agrāk biju vairāk kontaktā ar savu dabisko veidu, bet šobrīd darbojos spriedzē.
Ir arī pretējs variants. Dažreiz cilvēks pirmo reizi dzīvē kļūst vairāk pats. Pēc darba maiņas, terapijas, coaching procesa vai attiecību pārskatīšanas viņš sāk izturēties brīvāk un autentiskāk. Tad var šķist, ka tips ir mainījies, lai gan patiesībā samazinās pielāgošanās slānis un kļūst redzamāks tas, kas bijis klātesošs jau agrāk.
Kas patiesībā mainās dzīves laikā
Lai uz šo tēmu skatītos godīgi, ir jāatzīst divas lietas vienlaikus. Pirmkārt, personība nav akmens. Otrkārt, ne viss tajā mainās vienādi.
Dzīves laikā var ļoti būtiski attīstīties cilvēka briedums. Viņš var iemācīties labāk vadīt emocijas, saprast savas robežas, pieņemt kvalitatīvākus lēmumus un lietot arī tās pieejas, kas agrāk šķita neveiklas vai svešas. Tas ir attīstības process, nevis pretruna personības tipam.
Var mainīties arī pašizpratne. Ja agrāk cilvēks domāja, ka viņam noteikti jābūt skaļam, sabiedriskam un vienmēr pieejamam, vēlāk viņš var saprast, ka patiesībā enerģiju atgūst klusumā. Šādā gadījumā nemainās tips – mainās precizitāte, ar kādu cilvēks sevi pazīst.
Bieži mainās arī uzvedības elastība. Nobriedis cilvēks nav iesprostots savā tipā. Viņš prot pielāgoties situācijai, nezaudējot sevi. Tas ir ļoti atšķirīgi no priekšstata, ka personības tips mūs ieliek kastītē. Patiesībā labs tipa izpratnes process palīdz pamanīt, kur varu izplesties plašāk un kur maksāju pārāk augstu cenu par ilgstošu pielāgošanos.
Ko MBTI® pieeja par to saka
MBTI® neapgalvo, ka cilvēks visu mūžu paliek identisks. Taču šī pieeja balstās uz domu, ka cilvēkam ir salīdzinoši noturīgas preferences. Tieši preferences, nevis spēju robežas. Tas nozīmē, ka es varu iemācīties izmantot dažādus domāšanas un rīcības veidus, bet daži no tiem man būs dabiskāki, ātrāki un mazāk enerģiju patērējoši.
Šī atšķirība ir ārkārtīgi atbrīvojoša. Tā ļauj pārstāt sevi vērtēt pēc ārējām prasībām. Ja man kaut kas padodas, tas vēl nenozīmē, ka man tā jādzīvo pastāvīgi. Un, ja kaut kas mani nogurdina, tas vēl nenozīmē, ka ar mani kaut kas nav kārtībā.
Profesionālā tipa noteikšanā svarīgākais jautājums nav: kāds es esmu kļuvis spiediena apstākļos? Svarīgākais ir: kas man ir dabiski, kad necenšos izpildīt citu gaidas? Tieši šajā vietā daudzi cilvēki pirmo reizi sajūt atvieglojumu.
Kad šķiet, ka agrāk tests rādīja vienu, tagad citu
Tas notiek bieži, un tam var būt vairāki iemesli. Dažkārt testi uztver pašreizējo stāvokli, nevis ilgtermiņa preferenci. Ja cilvēks ir pārstrādājies, atrodas pārmaiņu periodā vai cenšas atbilst konkrētai lomai, viņa atbildes būs citādas.
Dažreiz iemesls ir pārāk virspusēji jautājumi. Piemēram, cilvēks atbild, ka viņam patīk būt ar cilvēkiem, un secina, ka tātad viņš ir ekstraverts. Taču izšķirošais nav tas, vai patīk cilvēki. Jautājums ir, kur rodas enerģija un kā tā tiek atjaunota. Tāpat arī strukturētība, empātija vai spontanitāte pašas par sevi vēl nepasaka visu par tipu.
Vēl citreiz agrākais rezultāts vienkārši nav bijis precīzs. Tas nav retums. Īpaši tad, ja cilvēks atbildējis par to, kādam viņam vajadzētu būt, nevis par to, kāds viņš ir visdabiskākajā veidā. Tāpēc viens tests internetā ne vienmēr dod drošu atbildi, īpaši, ja jautājums skar identitāti un pašsapratni.
Kā saprast sevi precīzāk
Ja šis jautājums jums ir personiski svarīgs, vērts nesteigties ar secinājumu, ka esat mainījis tipu. Bieži noder mierīgāks, dziļāks skatījums uz savu pieredzi.
Pajautājiet sev: kā es funkcionēju, kad neesmu stresā? Kas man nāk dabiski, nevis tikai labi iemācīts? Kādas situācijas mani uzlādē, un kādas pamazām iztukšo? Kurās izvēlēs jūtu iekšēju saskaņu, pat ja tās nav vieglas?
Šādi jautājumi palīdz atšķirt adaptāciju no identitātes. Tie palīdz pamanīt, vai esmu attīstījies, vai vienkārši ilgstoši dzīvojis pret savu dabisko ritmu. Dažiem cilvēkiem šis process notiek pašu spēkiem. Citiem daudz skaidrāk tas atklājas sarunā ar profesionāli, kurš neuzspiež atbildi, bet palīdz to ieraudzīt precīzāk.
Tieši tāpēc tipa noteikšana ir vērtīga nevis kā etiķete, bet kā dialogs. Ja process ir kvalitatīvs, tas palīdz ne tikai noteikt tipu, bet arī saprast savu pārslodzi, iekšējos konfliktus un neefektīvus pašvērtēšanas modeļus. Šādā darbā svarīga ir ne tikai metodika, bet arī cieņpilna saruna. To savā praksē uzsver arī Andris Tēraudkalns.
Vai personības tips mainās pēc krīzēm un lieliem dzīves notikumiem?
Lieli dzīves notikumi cilvēku ietekmē dziļi. Pēc šķiršanās, zaudējuma, izdegšanas vai karjeras lūzuma daudzi saka: es vairs neesmu tas pats cilvēks. Un bieži tas ir patiess teikums. Mainās prioritātes, robežas, attiecību izvēle un dzīves ritms.
Tomēr arī šeit ir vērts būt precīzam. Krīze var noārdīt vecas lomas un ilūzijas. Tā var likt atteikties no dzīvesveida, kas nav bijis saskanīgs ar cilvēka dabu. Šādā ziņā pēc krīzes cilvēks reizēm kļūst nevis citāds, bet patiesāks. Citreiz krīze uz laiku sašaurina pieeju sev, un tad redzam aizsardzības reakcijas, nevis stabilo personības struktūru.
Tāpēc atbilde nav melnbalta. Dzīves notikumi mūs veido. Bet tie ne vienmēr pārraksta mūsu dabiskās preferences. Daudz biežāk tie izgaismo, kur esam dzīvojuši saskaņā ar sevi un kur – prom no sevis.
Ja jums šobrīd šķiet, ka esat mainījies un vairs nesaprotat, kas esat, tas nav signāls sevi steigties pārdefinēt. Dažreiz vajadzīgs nevis jauns apzīmējums, bet godīgāka satikšanās ar savu patieso veidu būt pasaulē. No turienes arī sākas mierīgākas izvēles.
