Ja esat mēģinājis saprast sevi caur personības tipiem, iespējams, ātri esat nonācis pie jautājuma par MBTI vai socionika atšķirības. No malas šīs sistēmas var šķist ļoti līdzīgas – abās ir 16 tipi, līdzīgi saīsinājumi un atsauces uz Jungu. Taču praksē tās balstās atšķirīgā loģikā, lieto atšķirīgu valodu un dod atšķirīgu pieredzi cilvēkam, kurš vēlas nevis tikai interesantu aprakstu, bet skaidrību par sevi.
Tieši šeit rodas lielākā neskaidrība. Cilvēks izlasa vienā vietā, ka ir INFP, citur viņam saka, ka viņš ir EII vai pat pavisam cita tipa pārstāvis, un rezultātā nevis iegūst mieru, bet jūtas vēl apjukušāks. Ja mērķis ir dziļāka pašizpratne, šī atšķirība nav teorētisks sīkums. Tā ietekmē, kā jūs skaidrojat savu nogurumu, konfliktus, darba stilu un attiecību grūtības.
MBTI vai socionika atšķirības nav tikai nosaukumos
Abas pieejas iedvesmojas no Karla Gustava Junga idejām, taču tās ir attīstījušās dažādos virzienos. MBTI ir izveidota kā personības preferenču sistēma. Tās mērķis ir palīdzēt cilvēkam saprast, kā viņš dabiski uztver informāciju, pieņem lēmumus, virza savu enerģiju un strukturē dzīvi. Uzsvars ir uz pašizziņu, praktisku pielietojumu un cieņpilnu valodu, kas neierāmē cilvēku kā bojātu vai nepareizu.
Socionika savukārt attīstījās kā atsevišķa teorētiska sistēma ar lielāku uzsvaru uz informācijas metabolismu, tipu mijiedarbību un strukturālām attiecībām starp tipiem. Daudziem tā šķiet intelektuāli aizraujoša, jo piedāvā detalizētāku modeli un bagātīgu iekšējo terminoloģiju. Tomēr tieši šis detalizācijas līmenis reizēm padara to mazāk pieejamu cilvēkam, kurš meklē skaidru, drošu un praktiski lietojamu atbildi.
Svarīgi saprast – tās nav vienkārši divas dažādas valodas vienai un tai pašai patiesībai. Tās ir divas atšķirīgas sistēmas ar atšķirīgiem pieņēmumiem par to, kas personībā ir būtiskākais.
Ko tieši mēra MBTI
MBTI skatās uz preferencēm, nevis uz spēju līmeni vai rakstura vērtību. Tas nozīmē, ka sistēma necenšas noteikt, vai cilvēks ir labs vadītājs, emocionāli nobriedis vai intelektuāli spēcīgs. Tā palīdz ieraudzīt, kāds veids cilvēkam ir dabiskāks. Vai enerģija vairāk atjaunojas vienatnē vai mijiedarbībā. Vai informāciju vieglāk uztvert caur konkrēto un pārbaudāmo vai caur iespējām un nozīmēm. Vai lēmumi vispirms tiek vērtēti pēc loģikas vai ietekmes uz cilvēkiem. Vai ikdienā vairāk palīdz struktūra vai atvērtība.
Šī pieeja ir īpaši vērtīga cilvēkiem, kuri sevi ilgstoši ir salīdzinājuši ar citiem un secinājuši, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā. MBTI valoda bieži rada atvieglojumu, jo parāda – tas, kas šķitis trūkums, var būt dabiska atšķirība. Piemēram, vajadzība pēc laika pārdomām nav sociāla neveiklība. Tieksme redzēt daudz variantu nav neizlēmība. Vajadzība pieņemt lēmumus saskaņā ar vērtībām nav vājums.
Ko vairāk uzsver socionika
Socionika daudz vairāk interesējas par funkciju struktūru un tipu savstarpējām attiecībām. Tās piekritēji bieži analizē, kā konkrēti tipi viens otru papildina, kur rodas spriedze un kādu informāciju katrs tips apstrādā stiprāk vai vājāk. Šī sistēma mēdz šķist pievilcīga cilvēkiem, kuri vēlas ļoti precīzu teorētisku karti.
Taču ir viens būtisks nianses punkts. Jo sarežģītāka sistēma, jo vieglāk cilvēkam pazust jēdzienos un attālināties no paša dzīves pieredzes. Dažreiz cilvēks sāk mācīties modeļus par sevi, bet vairs nejautā sev vienkāršus un svarīgus jautājumus – kas mani izsmeļ, kas mani atjauno, kādos apstākļos es kļūstu skaidrs, kur es regulāri nonāku pretrunā ar savu dabu.
Tas nenozīmē, ka socionika būtu mazvērtīga. Tas nozīmē tikai to, ka tās piemērotība ir atkarīga no mērķa. Ja cilvēks vēlas teorētisku dziļumu un viņam patīk sistēmiska analīze, socionika var būt interesanta. Ja viņš vēlas uzticamu pamatu pašizziņai un personīgai attīstībai, MBTI bieži ir drošāks sākumpunkts.
Kāpēc tipu nosaukumi rada maldinošu līdzību
Lielu daļu apjukuma rada tas, ka abās sistēmās sastopami līdzīgi burtu kodi. Cilvēkam var šķist – ja vienā vietā esmu INFJ, tad otrā tas būs gandrīz tas pats. Praksē tā nav. Socionikā šo pašu burtu nozīme un loģika ne vienmēr sakrīt ar MBTI pieeju. Tāpēc tieša tipu tulkošana no vienas sistēmas uz otru var novest pie kļūdainiem secinājumiem.
Vēl sarežģītāk kļūst tad, ja cilvēks savu tipu mēģina noteikt tikai pēc aprakstiem internetā. Viņš lasa dažādus tekstus, atpazīst sevī fragmentus no vairākiem tipiem un sāk identificēties nevis ar savu dabisko preferenču struktūru, bet ar to, kas konkrētajā dzīves posmā šķiet pievilcīgs, drošs vai sociāli apstiprināts.
Šeit profesionāla tipa noteikšana atšķiras no pašdiagnostikas. Tā nebalstās tikai tekstu atpazīšanā. Tā balstās uz sarunu, niansēm, pretrunām, valodas lietojumu un uz to, kā cilvēks reāli orientējas pasaulē, nevis kā viņš vēlētos sevi redzēt.
MBTI vai socionika atšķirības praksē
No praktiskā viedokļa būtiskākais jautājums ir vienkāršs – ko jūs vēlaties darīt ar šo izpratni. Ja jums vajadzīga skaidrība par darba stilu, komunikāciju, lēmumu pieņemšanu, izdegšanas riskiem vai attiecību dinamiku, MBTI parasti piedāvā tiešāku un saudzīgāku pielietojumu. Tā ir radīta tā, lai cilvēks varētu izmantot atziņas dzīvē, nevis tikai teorijā.
Piemēram, cilvēkam ar izteiktu introvertu enerģijas atjaunošanās modeli var būt milzīgs atvieglojums saprast, kāpēc ilgstoša sociāla intensitāte rada pārslogojumu. Cilvēkam ar spēcīgu intuitīvu ievirzi var kļūt saprotams, kāpēc rutīnas uzdevumi bez jēgas izjūtas izsūc motivāciju. Cilvēkam, kurš lēmumus dabiski filtrē caur vērtībām, var kļūt vieglāk pieņemt, ka emocionāla jutība nav šķērslis veselīgai profesionalitātei.
Socionika savukārt var dot interesantu skatījumu uz attiecību kombinācijām un informācijas apstrādes modeļiem. Bet, ja cilvēks jau ir pārguris, neskaidrs vai iekšēji kritisks pret sevi, pārāk sarežģīts teorētisks rāmis reizēm tikai palielina distanci no būtiskā. Tad vietā nāk jautājums nevis par to, kura sistēma ir gudrāka, bet kura šobrīd jums palīdz dzīvot skaidrāk.
Kura pieeja ir uzticamāka
Godīga atbilde ir – tas ir atkarīgs no tā, ko saucat par uzticamību. Ja ar to domājat standartizētu, plaši pielietotu un profesionālās konsultācijās pārbaudītu sistēmu ar skaidru metodoloģiju, MBTI ir stabilāks pamats. Tā stiprā puse ir ne tikai modelī, bet arī veidā, kā tas tiek izmantots – strukturēti, ētiski un ar cieņu pret cilvēka paša pieredzi.
Ja ar uzticamību domājat teorētisku izsmalcinātību un interesi par sarežģītām tipu attiecībām, daļa cilvēku izvēlēsies socioniku. Taču šeit ir svarīgi būt piesardzīgam. Teorētisks dziļums pats par sevi vēl negarantē praktisku precizitāti. Īpaši tad, ja tipēšana notiek ātri, virspusēji vai balstās stereotipos.
Pašizziņas darbā man šķiet būtisks viens kritērijs – vai šī pieeja palīdz cilvēkam kļūt godīgākam pret sevi un līdzsvarotākam savās izvēlēs. Ja jā, tā ir vērtīga. Ja tā tikai iedod jaunu etiķeti, pie kuras pieķerties, ieguvums ir ierobežots.
Kā izvēlēties sev piemērotāko sistēmu
Ja jūs pašlaik jūtaties apmulsis starp vairākām tipoloģijām, nesteidzieties izvēlēties pēc tā, kura šķiet iespaidīgāka. Labāk pajautājiet sev, kādu skaidrību jūs meklējat. Vai jums vajag valodu, kas palīdz saprast savu ikdienas funkcionēšanu, stresu, robežas un stiprās puses. Vai jūs vairāk interesē sarežģīta teorija par tipu struktūrām un savstarpējām attiecībām.
Daudziem pieaugušajiem, kuri meklē nevis izklaidi, bet sakārtotāku attiecību ar sevi, MBTI ir praktiskāks un drošāks ceļš. Ne tāpēc, ka tas atbild uz pilnīgi visu. Bet tāpēc, ka tas rada skaidru sākumu. No šī sākuma jau var veidot dziļāku attīstības darbu, koučingu, karjeras izvērtēšanu vai personīgo robežu pārskatīšanu.
Ja izvēlaties iet šajā virzienā, ļoti daudz nosaka ne tikai pati metode, bet arī tas, kādā sarunā jūs to piedzīvojat. Cieņpilna tipa noteikšana nav tests par pareizo atbildi. Tā ir kopīga izpēte, kur cilvēks pakāpeniski atpazīst savu dabisko veidu, nevis tiek ielikts kastītē.
Dažreiz lielākais ieguvums nav pats četru burtu kods. Lielākais ieguvums ir brīdis, kad kļūst skaidrs – man nav jākļūst par kādu citu, lai sāktu dzīvot saskaņā ar sevi.