Ir brīži, kad pat šķietami neliela izvēle nogurdina nesamērīgi daudz: vai piekrist jaunam projektam, kā pavadīt brīvdienu, vai runāt uzreiz vai vispirms visu pārdomāt. Jautājums, kā izmantot MBTI ikdienas izvēlēs, nav par to, lai personības tips jūsu vietā pieņemtu lēmumus. Tas ir veids, kā pamanīt savas dabiskās vajadzības un izvēlēties apzinātāk, nevis automātiski pielāgoties tam, ko gaida citi.
MBTI® palīdz nosaukt atšķirības, kuras bieži kļūdaini uztveram kā trūkumus. Vienam cilvēkam pēc saspringtas sapulces vajag klusumu, citam – sarunu ar kolēģi. Viens lēmumā vispirms meklē pārbaudāmus faktus, cits jautā, kā tas ietekmēs cilvēkus un attiecības. Abas pieejas var būt vērtīgas. Spriedze parasti rodas nevis atšķirību dēļ, bet tad, ja ilgstoši cenšamies dzīvot pretēji savai dabiskajai ievirzei.
Kā izmantot MBTI ikdienas izvēlēs, neierobežojot sevi
MBTI apraksta personības preferences četrās jomās: kur gūstat un atjaunojat enerģiju, kam pievēršat uzmanību, kā pieņemat lēmumus un kā organizējat savu dzīvi. Preference nav prasme, rakstura spriedums vai nemainīgs liktenis. Introverts var lieliski vadīt prezentāciju, un cilvēks ar izteiktu plānošanas ievirzi var būt radošs un elastīgs. Tomēr šādas darbības viņiem var prasīt atšķirīgu enerģijas daudzumu.
Tāpēc MBTI nav attaisnojums frāzei: es tāds vienkārši esmu. Tā ir valoda godīgākam jautājumam: kas man šajā situācijā ir dabiski, kas prasa papildu piepūli, un ko es varu darīt, lai nenonāktu pastāvīgā pārslogojumā?
Ikdienas izvēlēs svarīga ir ne tikai vēlamā preference, bet arī situācijas prasības. Reizēm ir vajadzīga spontanitāte, lai izmantotu iespēju, kaut arī jums patīk plāns. Citreiz attiecību labad ir jāizrunā neērts jautājums, kaut arī dabiski gribas atkāpties un visu apdomāt vienatnē. Apzinātība nenozīmē vienmēr izvēlēties vieglāko ceļu. Tā nozīmē saprast savas izmaksas un laikus parūpēties par līdzsvaru.
Izvēles par enerģiju: pirms kalendāra piepildās
Ekstraversijas un introversijas dimensija bieži tiek pārprasta. Tā galvenokārt nav par sabiedriskumu vai kautrīgumu, bet par to, uz kurieni dabiski virzās uzmanība un kā atjaunojas enerģija. Ekstravertāk orientēts cilvēks bieži iegūst skaidrību sarunā un kustībā. Introvertāk orientēts cilvēks bieži vispirms apstrādā pieredzi iekšēji un tikai pēc tam ir gatavs formulēt savu viedokli.
Praktiski tas var nozīmēt atšķirīgu pieeju vienai un tai pašai darba dienai. Ja jums nepieciešams laiks vienatnē, neieplānojiet visas pauzes kā sociālu kontaktu turpinājumu. Pēc intensīvas tikšanos dienas ieplānojiet mierīgāku vakaru, nevis pārmetiet sev, ka vairs negribas būt atsaucīgam. Savukārt, ja enerģiju dod mijiedarbība, ilgstošs darbs izolācijā var mazināt motivāciju. Iespējams, jums palīdzēs īsa domu apmaiņa, kopīga darba sesija vai zvans, kurā varat formulēt nākamo soli.
Šeit svarīgi atšķirt īstu atjaunošanos no izvairīšanās. Vēlme pabūt vienatnē pēc grūtas dienas var būt veselīga vajadzība. Taču, ja norobežošanās kļūst par vienīgo veidu, kā tikt galā ar spriedzi, ir vērts izpētīt arī noguruma, trauksmes vai neatrisinātu attiecību jautājumu ietekmi. MBTI šādos gadījumos nedod diagnozi, bet var palīdzēt precīzāk sākt sarunu ar sevi.
Informācija: vai jums vajag faktus vai kopainu?
Sajūtu un intuīcijas preferences ietekmē to, kam spontāni pievēršam uzmanību. Sajūtu preference biežāk meklē konkrētus datus, pieredzi, detaļas un reālu secību. Intuīcijas preference biežāk pamana iespējas, saiknes, nozīmes un nākotnes virzienus. Ikdienā tas redzams pat pirkumos, ceļojumu plānošanā vai darba uzdevumos.
Ja jums tuvāka ir sajūtu pieeja, liela un miglaina izvēle var kļūt vieglāka, kad to sadalāt konkrētos soļos. Pirms pieņemt darba piedāvājumu, varat izpētīt pienākumus, atalgojumu, komandas struktūru un pirmo mēnešu realitāti. Ja jums tuvāka ir intuīcija, ar faktiem vien var nepietikt. Jums var būt vajadzīgs laiks, lai sajustu virzienu: vai šis darbs ved uz dzīvi, kuru vēlos veidot pēc trim vai pieciem gadiem?
Labākais lēmums bieži prasa abas perspektīvas. Cilvēkam ar izteiktu uzmanību uz detaļām ir vērts sev pajautāt, kāda ir plašākā nozīme. Cilvēkam, kurš ātri ierauga iespējas, ir vērts pārbaudīt, kas konkrēti būs nepieciešams, lai ideja patiešām darbotos. Tā nav sevis labošanas programma, bet apzināta savas neredzamās zonas papildināšana.
Lēmumi: loģika un cilvēciskā ietekme
Domāšanas un jušanas preferences palīdz saprast, pēc kādiem kritērijiem vērtējam izvēles. Domāšanas preference biežāk jautā par konsekvenci, taisnīgumu, loģiku un sistēmu. Jušanas preference biežāk pamana vērtības, cilvēku vajadzības, attiecību kvalitāti un to, kas konkrētajā situācijā ir svarīgs.
Piemēram, vadītājam jāizvēlas, kam uzticēt sarežģītu uzdevumu. Viena daļa prāta analizē kompetenci, termiņus un atbildības sadalījumu. Otra daļa pamana, kā šis lēmums ietekmēs komandas uzticēšanos, motivāciju un attīstību. Ja tiek ignorēta kāda no šīm pusēm, lēmums var būt formāli pareizs, bet ilgtermiņā radīt nevajadzīgu spriedzi.
Pirms nozīmīga lēmuma noder četri jautājumi:
- Kādi fakti un ierobežojumi šeit ir būtiski?
- Kuru cilvēku šis lēmums ietekmēs, un kā?
- Kādas manas vērtības šobrīd ir iesaistītas?
- Vai es spēšu šo izvēli pamatot arī pēc pusgada?
Ja parasti paļaujaties uz vienu pusi, apzināti uzdodiet sev jautājumu no otras. Tas nepadarīs izvēli bezpersonisku vai pārlieku emocionālu. Gluži pretēji – tas palīdzēs pieņemt nobriedušāku lēmumu.
Struktūra vai atvērtas iespējas?
Vērtēšanas un uztveres preferences raksturo attieksmi pret ārējo organizāciju. Cilvēkiem ar vērtēšanas ievirzi bieži dod mieru skaidrs plāns, noteikts lēmums un pabeigtības sajūta. Cilvēkiem ar uztveres ievirzi svarīga ir elastība, iespēja reaģēt uz jaunu informāciju un neieslēgt sevi pārāk agrās saistībās.
Neviena pieeja nav pārāka. Taču pāru, ģimeņu un komandu ikdienā šī atšķirība var radīt ļoti konkrētus konfliktus. Vienam jautājums par nedēļas nogales plānu otrdienā ir patīkama savlaicība. Otram tas var šķist kā nevajadzīgs spiediens, jo vēl nav zināms, kā jutīsies piektdien.
Risinājums nav pierādīt, kuram taisnība. Var vienoties par pietiekamu struktūru: noteikt svarīgāko, piemēram, izbraukšanas laiku vai budžetu, bet atstāt brīvu telpu detaļām. Tieši šādas vienošanās mazina spriedzi, jo abas puses jūtas sadzirdētas.
Kad MBTI kļūst īpaši noderīgs
MBTI ir vērtīgs brīžos, kad atkārtojas viena un tā pati iekšējā pretruna. Jūs varbūt esat veiksmīgs darbā, bet pastāvīgi jūtaties iztukšots. Varbūt partneris šķiet nesaprotams, lai gan abi vēlaties labas attiecības. Varbūt katrs lēmums aizņem pārāk daudz laika, jo mēģināt atrast vienu objektīvi pareizo atbildi tur, kur patiesībā jāsabalansē vairāki pamatoti kritēriji.
Šādās situācijās tests internetā vien parasti nedod pietiekamu dziļumu. Precīza tipa izpratne balstās ne tikai rezultātā, bet arī personīgā pieredzē, dzīves situācijās un cieņpilnā izpētē. Personības konsultācijā mērķis nav piešķirt etiķeti. Mērķis ir atpazīt, kas jums ir dabisks, kas ir apgūts pielāgošanās ceļā un kur rodas iekšējais konflikts.
Jo labāk pazīstat savu personības dinamiku, jo mazāk ikdienas izvēlēm jābūt cīņai ar sevi. Dažkārt pietiek ar nelielu korekciju: vienu klusāku vakaru, skaidrāku robežu, laiku pārdomām pirms atbildes vai drosmi pārrunāt to, ko līdz šim turējāt sevī. Apzināta izvēle nesola dzīvi bez grūtībām, taču tā var palīdzēt dzīvot tā, lai jūsu enerģija un vērtības nepaliktu pēdējā vietā.
