Daudzi cilvēki pie sevis nonāk ar ļoti konkrētu jautājumu – vai mani labāk raksturo temperaments vai personības tips? Parasti tas nenotiek tukšā vietā. Aiz šī jautājuma bieži stāv nogurums no sevis nesaprašanas, sajūta, ka darbā jāpielāgojas pāri spēkam, vai atkārtoti konflikti attiecībās, kur šķiet – kāpēc mēs vienu un to pašu redzam tik atšķirīgi?
Šādos brīžos ir dabiski meklēt sistēmu, kas palīdz ieraudzīt sevi skaidrāk. Taču te ir būtiska nianse – temperaments un personības tips nav viens un tas pats. Tie var pārklāties, tie var viens otru papildināt, bet tie atbild uz atšķirīgiem jautājumiem. Ja šo atšķirību nesaprot, cilvēks nereti saņem virspusēju etiķeti, nevis patiesu skaidrību.
Temperaments vai personības tips – kāda ir atšķirība?
Vienkāršoti sakot, temperaments vairāk attiecas uz jūsu dabisko psihisko dinamiku – cik strauji reaģējat, cik intensīvi izjūtat, cik viegli uzbudināties vai nomierināties. Tā ir valoda par tempu, emocionalitāti, impulsivitāti, jutīgumu un nervu sistēmas reakciju rakstu. Vēsturiski temperamenta modeļi mēģināja aprakstīt cilvēku pamata raksturus salīdzinoši plašās kategorijās.
Savukārt personības tips, īpaši MBTI® pieejā, fokusējas uz to, kā cilvēks dabiski uztver informāciju un pieņem lēmumus. Tas ir mazāk par to, cik stipri jūtat, un vairāk par to, kam pievēršat uzmanību, kā organizējat pieredzi, kā atgūstat enerģiju un pēc kādiem principiem orientējaties izvēlēs.
Citiem vārdiem, temperaments biežāk mēģina atbildēt uz jautājumu: “Kāda ir mana dabiskā reakcijas maniere?” Personības tips atbild uz jautājumu: “Kā esmu tendēts domāt, uztvert un strukturēt savu pasauli?”
Tieši šeit daudzi sajūk. Ja cilvēks ir emocionāli izsmelts, viņš var šķist noslēgts, asi reaģējošs vai haotisks, un tas var tikt noturēts vai nu par viņa temperamentu, vai pat par personības tipu. Bet nogurums nav tips. Hronisks stress nav personība. Pielāgošanās videi nav tas pats, kas iedzimta preference.
Kāpēc ar temperamentu vien bieži nepietiek
Temperamenta apraksti var būt noderīgi kā pirmais atspēriena punkts. Tie dod valodu tam, ka cilvēki nav vienādi savā enerģijas ritmā un reakcijās. Dažam vajag mieru un laiku, citam patīk augsta intensitāte un ātra kustība. Tas var palīdzēt saprast, kāpēc viens cilvēks nogurst no trokšņa, bet cits tieši tur jūtas dzīvs.
Tomēr praksē ar to bieži ir par maz. Jo īpaši, ja cilvēks meklē atbildi uz sarežģītākiem jautājumiem. Kāpēc es ilgi šaubos pirms lēmuma? Kāpēc man ir tik svarīga iekšēja saskaņa? Kāpēc viens konflikts mani satricina dienām, bet cits cilvēks to aizmirst pēc desmit minūtēm? Kāpēc es labi funkcionēju brīvībā, bet jūku prātā pārāk stingrā struktūrā – vai otrādi?
Temperaments var aprakstīt intensitāti, bet tas ne vienmēr izskaidro psiholoģisko loģiku, kas stāv aiz izvēlēm. Tieši tāpēc personības tipa pieeja daudziem šķiet precīzāka un praktiskāka. Tā palīdz ne tikai sevi aprakstīt, bet arī saprast savus iekšējos mehānismus.
Ko dod personības tips praksē
Personības tipa izpratne ir vērtīga tad, ja tā nav reducēta uz ātru testu vai simpātisku aprakstu internetā. Jēga parādās tad, kad cilvēks sāk atpazīt savas stabilās preferences reālajā dzīvē.
Piemēram, daļa cilvēku enerģiju atgūst klusumā, pārdomās un dziļā sarunā ar vienu cilvēku. Citi kļūst možāki kustībā, mijiedarbībā un ārējā aktivitātē. Tas nav jautājums par kautrību vai drosmi. Tā ir atšķirīga enerģijas organizācija.
Līdzīgi ir ar informācijas apstrādi. Vienam svarīgi fakti, secība un tas, kas jau ir pierādīts. Citam dabiski rodas asociācijas, iespējas un nākotnes scenāriji. Ja cilvēks nesaprot šo atšķirību sevī, viņš var gadiem domāt, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Ka viņš ir pārāk izklaidīgs, pārāk lēns, pārāk jūtīgs vai pārāk analītisks. Patiesībā viņš bieži vien vienkārši darbojas pēc citas iekšējās loģikas.
Tieši šeit personības tips palīdz ieraudzīt nevis defektu, bet struktūru. Un struktūra rada atvieglojumu. Ne tāpēc, ka viss kļūst vienkārši, bet tāpēc, ka rodas valoda sevis saprašanai.
Temperaments vai personības tips attiecībās un darbā
Darba vidē šī atšķirība kļūst ļoti redzama. Cilvēks ar augstu reakcijas intensitāti var šķist impulsīvs, lai gan patiesībā viņš vienkārši ātri verbalizē notiekošo. Savukārt cilvēks ar mierīgāku temperamentu var tikt uzskatīts par vienaldzīgu, lai gan iekšēji viņš dziļi analizē situāciju. Ja šeit nepievieno personības tipa skatījumu, rodas pārpratumi.
Piemēram, vadītājs var būt pārliecināts, ka komandas biedrs nav ieinteresēts, jo nesniedz tūlītēju atbildi sapulcē. Taču šim cilvēkam var būt vajadzīgs laiks, lai iekšēji strukturētu domu. Cits savukārt izsaka ideju uzreiz, nevis tāpēc, ka tā ir pārdomātāka, bet tāpēc, ka domāšana viņam notiek runājot.
Attiecībās aina ir līdzīga. Viens partneris var meklēt skaidrību caur sarunu un tūlītēju izrunāšanos. Otrs vispirms grib saprast, ko jūt, un tikai tad runāt. Ja abi šo atšķirību tulko kā nevēlēšanos vai aukstumu, konflikts padziļinās. Ja viņi to saprot kā atšķirīgu temperamentu un personības preferenču kombināciju, spriedze mazinās.
Tas nenozīmē, ka viss kļūst viegls. Taču parādās cieņpilnāks rāmis. Mazāk apsūdzību, vairāk precīzu novērojumu.
Kur cilvēki visbiežāk kļūdās
Biežākā kļūda ir sajaukt uzvedību ar tipu. Cilvēks saka: “Es esmu ekstraverts, jo visu dienu komunicēju ar klientiem.” Bet varbūt tas ir darba režīms, pēc kura vakarā nepieciešams pilnīgs klusums. Cits saka: “Es neesmu jūtīgs tips, jo pieņemu grūtus lēmumus.” Taču spēja pieņemt sarežģītus lēmumus neizslēdz to, ka cilvēks orientējas pēc vērtībām un iekšējas saskaņas.
Otra kļūda ir mēģināt sevi noteikt pēc ideālā tēla. Daudzi izvēlas tipu, kas šķiet veiksmīgāks, profesionālāks vai sociāli pieņemamāks. Īpaši tas notiek pēc ilgstošas dzīves lomās, kur cilvēks ir iemācījies funkcionēt pretēji savām dabiskajām tendencēm.
Trešā kļūda ir izmantot tipu kā attaisnojumu. “Es tāds esmu” nav personības attīstība. Labs personības tipa skaidrojums nedod atļauju iestrēgt. Tas palīdz saprast, kur jums ir dabisks spēks un kur nepieciešama apzināta izaugsme.
Kā saprast, kas jums šobrīd vairāk palīdz – temperaments vai personības tips
Ja jūsu galvenais jautājums ir par emocionālo intensitāti, stresreakcijām, pārslodzi vai jutīgumu pret vidi, temperamenta valoda var būt noderīga sākumā. Tā palīdz normalizēt to, ka cilvēki atšķiras nervu sistēmas darbībā un reakciju tempā.
Ja jūsu jautājumi skar izvēles, motivāciju, attiecību dinamiku, darba stilu, iekšējo konfliktu vai dzīves virzienu, personības tips parasti dod dziļāku karti. Tas īpaši svarīgi brīžos, kad ārēji viss it kā darbojas, bet iekšēji ir sajūta, ka dzīvojat ne gluži savu dzīvi.
Dažkārt vajadzīgi abi skatījumi. Piemēram, cilvēks var būt dabiski vērsts uz idejām un iespējām, bet vienlaikus ar ļoti jūtīgu temperamentu, kas viņu padara uzņēmīgāku pret pārslodzi. Ja redz tikai vienu pusi, aina paliek nepilnīga. Ja redz abas, rodas daudz precīzāks pašizpratnes pamats.
Tieši tāpēc kvalitatīvs personības izvērtējums nav ātra kategorijas piešķiršana. Tas ir dialogs, kurā pakāpeniski atdalās tas, kas ir dabiska preference, no tā, kas ir aizsargreakcija, ieradums vai ilgstoša pārslodze. Šādā darbā nozīme ir ne tikai metodikai, bet arī sarunas kvalitātei. Andra Tēraudkalna pieejā tieši šī cieņpilnā izpēte ir būtiska – cilvēkam netiek uzspiesta atbilde, bet palīdzēts nonākt pie savējās.
Ko darīt ar šo izpratni tālāk
Svarīgākais nav atrast skaistu formulējumu par sevi. Svarīgākais ir pamanīt, kas mainās, kad saprotat sevi precīzāk. Dažiem tas nozīmē beidzot atļaut sev strādāt ritmā, kas nav pretrunā viņu dabai. Citi sāk skaidrāk komunicēt savas vajadzības attiecībās. Vēl citi pirmoreiz pamana, kur viņi gadiem ilgi ir dzīvojuši no pienākuma, nevis no iekšējas saskaņas.
Pašizpratne nav luksuss. Tā ir praktiska lieta. Tā ietekmē, kā pieņemat lēmumus, kā atjaunojat spēkus, kā veidojat robežas un kā reaģējat zem spiediena. Un dažkārt tieši skaidrība par to, vai runa ir par temperamentu vai personības tipu, kļūst par punktu, no kura beidzot iespējams sākt mierīgāku un patiesāku dialogu ar sevi.
Ja šis jautājums jums nav tikai teorija, nesteidzieties sev pielīmēt etiķeti. Precīza atbilde parasti nenāk no minējuma, bet no uzmanīgas, godīgas sevis izpētes. Un tieši tur bieži sākas reālas pārmaiņas.
