Daudzi cilvēki par koučingu sāk domāt brīdī, kad vairs negribas turpināt “kā līdz šim”. Darbs it kā ir kārtībā, attiecības ārēji funkcionē, ikdiena rit, bet iekšēji ir sajūta, ka kaut kas berž. Tieši tad kļūst aktuāls jautājums – cik ilgi notiek koučinga process, un vai tas būs īss, praktisks atbalsts vai dziļāks pārmaiņu ceļš.

Īsā atbilde ir vienkārša – tas ir atkarīgs. Taču ne tāpēc, ka koučings būtu neskaidrs vai miglains. Gluži pretēji. Procesa ilgumu parasti nosaka ļoti konkrēti faktori: klienta mērķis, situācijas sarežģītība, gatavība godīgi skatīties uz sevi un tas, cik dziļi vēlas iet. Vienam cilvēkam pietiek ar dažām sarunām, lai pieņemtu skaidru lēmumu. Citam vajadzīgs ilgāks laiks, lai ne tikai saprastu sevi, bet arī mainītu ieradumus, robežas un ikdienas izvēles.

Cik ilgi notiek koučinga process praksē

Praksē koučinga process visbiežāk ilgst no dažām sesijām līdz vairākiem mēnešiem. Ja jautājums ir konkrēts un labi noformulēts, piemēram, par karjeras lēmumu, komunikāciju komandā vai profesionālu pārslodzi, reizēm pietiek ar 3 līdz 5 sesijām. Šāds formāts ir piemērots, ja cilvēkam jau ir laba pašrefleksija un viņam drīzāk nepieciešama strukturēta domāšana, skaidrība un atbalsts lēmuma pieņemšanā.

Savukārt, ja cilvēks ilgstoši jūtas iestrēdzis, atkārto vienus un tos pašus iekšējos konfliktus vai dzīvo neatbilstoši savai dabiskajai enerģijai, process bieži ir garāks. Tad koučings nav tikai par vienu jautājumu. Tas kļūst par telpu, kur pakāpeniski veidojas dziļāka pašizpratne, emocionāla stabilitāte un spēja rīkoties saskaņā ar sevi.

Šeit svarīgi saprast atšķirību starp “problēmas atrisināšanu” un “iekšējās sistēmas sakārtošanu”. Pirmais var būt ātrāks. Otrais gandrīz vienmēr prasa laiku.

No kā atkarīgs, cik ilgi notiek koučinga process

Viens no svarīgākajiem faktoriem ir mērķa skaidrība. Ja cilvēks atnāk ar jautājumu “man vajag saprast, vai palikt šajā darbā”, process parasti virzās konkrētāk. Ja cilvēks saka “es vairs nesaprotu, kas ar mani notiek”, tas nenozīmē, ka darbs būs grūtāks, bet gan to, ka sākumā būs jāvelta laiks izpētei.

Otrs faktors ir dzīves situācijas slāņainums. Reizēm ārējā problēma ir tikai virspuse. Aiz noguruma stāv gadiem ignorētas robežas. Aiz konflikta darbā – neatbilstoša loma, kur cilvēks cenšas funkcionēt pretēji savai dabiskajai pieejai. Aiz vilcināšanās – bailes kļūdīties vai zaudēt pieņemšanu. Jo vairāk slāņu, jo vairāk rūpības vajag procesā.

Trešais faktors ir darba ritms starp sesijām. Koučings nenotiek tikai sarunas laikā. Bieži īstās pārmaiņas sākas pēc sesijas – kad cilvēks pamana sevi ikdienā, pārbauda jaunas izvēles, nosaka robežas, atsakās no veciem automātismiem. Ja starp sesijām ir telpa refleksijai un reālai darbībai, process kļūst jēgpilnāks. Ja gribas visu atrisināt tikai sarunā, progress parasti ir lēnāks.

Svarīga ir arī attiecību kvalitāte starp kouču un klientu. Uzticēšanās neveidojas mehāniski. Dažiem tā rodas ātri, citiem vajag laiku, lai patiešām atvērtos. Un tas ir normāli. Dziļāks process iespējams tikai tad, ja cilvēks jūtas droši, nevis vērtēts vai steidzināts.

Kad pietiek ar dažām sesijām

Ir situācijas, kur īsāks koučinga process ir ne tikai pietiekams, bet pat vispiemērotākais. Tas attiecas uz skaidri definētiem lēmumiem, konkrētām profesionālām situācijām vai brīžiem, kad cilvēkam jau ir laba saikne ar sevi, bet nepieciešama ārēja struktūra.

Piemēram, vadītājs var nākt ar jautājumu par komunikāciju komandā. Speciālists – ar neskaidrību par nākamo karjeras soli. Cilvēks pēc izdegšanas perioda – ar vajadzību saprast, kā nepārkāpt savas robežas atgriežoties darbā. Šādos gadījumos 3 līdz 6 sesijas bieži vien ļauj ne tikai sakārtot domas, bet arī ieviest ļoti konkrētas izmaiņas.

Taču īsāks process nenozīmē virspusēju procesu. Arī dažās sesijās var notikt ļoti būtiska nobīde – ja jautājums ir nobriedis un cilvēks ir gatavs būt godīgs pret sevi.

Kad koučinga process ir ilgāks

Garāks process parasti ir vērtīgs tad, ja cilvēks nevēlas tikai atrisināt vienu problēmu, bet saprast savu iekšējo darbības modeli. Kāpēc es atkārtoju šo pašu scenāriju? Kāpēc es nogurstu vietās, kur citi jūtas labi? Kāpēc lēmumos apjūku, lai gan ārēji izskatos veiksmīgs? Kāpēc attiecībās man atkal un atkal rodas līdzīga spriedze?

Šeit būtiska kļūst personības struktūras izpratne. Ja darbā tiek izmantota arī MBTI® pieeja, process iegūst vēl skaidrāku ietvaru. Cilvēks sāk labāk saprast, kā viņš dabiski uztver informāciju, pieņem lēmumus, atjauno enerģiju un reaģē stresa apstākļos. Tas neiedod gatavas receptes, bet palīdz atšķirt to, kas cilvēkam patiešām ir savs, no tā, ko viņš gadiem mēģinājis izpildīt citu gaidu dēļ.

Šāda izpratne reti veidojas vienā vai divās sarunās. Vajag laiku, lai atpazītu savus modeļus ne tikai teorētiski, bet dzīvajā pieredzē. Tāpēc ilgāks process var ilgt vairākus mēnešus ar regulārām sesijām, piemēram, reizi divās vai trīs nedēļās.

Vai ilgāks process vienmēr ir labāks

Nē. Ilgums pats par sevi nav kvalitātes rādītājs. Ir cilvēki, kuri ļoti ātri nonāk pie būtiskas skaidrības un spēj to pārvērst rīcībā. Ir arī tādi, kuriem ilgstošs process kļūst par veidu, kā turpināt domāt, bet neizdarīt izvēles.

Labs koučinga process nav vērsts uz atkarības veidošanu. Tā mērķis ir stiprināt cilvēka spēju dzirdēt sevi, pieņemt lēmumus un apzināti virzīties tālāk. Reizēm tas nozīmē intensīvāku posmu un pēc tam pauzi. Reizēm – dažas sesijas, pēc kurām cilvēks atgriežas vēlāk ar jaunu jautājumu. Elastība šeit ir priekšrocība, nevis trūkums.

Svarīgākais jautājums nav “cik ilgi vajadzētu”, bet gan “kas man šobrīd patiešām ir vajadzīgs”. Ja vajadzīga skaidrība vienā lēmumā, nav jēgas mākslīgi pagarināt procesu. Ja vajadzīga dziļāka iekšēja pārbūve, pārāk īss formāts var radīt tikai īslaicīgu atvieglojumu.

Kā saprast, ka process virzās pareizajā tempā

Parasti to var just nevis pēc ārēja ātruma, bet pēc kvalitātes. Tu sāc skaidrāk nosaukt to, kas iepriekš bija miglains. Tu pamani savas reakcijas agrāk nekā agrāk. Tev rodas vairāk iekšēja atbalsta un mazāk automātiskas paškritikas. Dažkārt mainās nevis viss uzreiz, bet pati attiecība ar sevi.

Daudzi gaida strauju izrāvienu, bet pārmaiņas biežāk notiek klusāk. Cilvēks pēkšņi vairs neuzņemas atbildību par visu. Spēj pateikt “nē” bez ilgas vainas sajūtas. Izvēlas darbu, kas atbilst viņa dabiskajam tempam. Sāk pamanīt, kad dzīvo no spriedzes, nevis no savas īstās motivācijas. Tās ir ļoti būtiskas pazīmes, pat ja no malas tās izskatās vienkāršas.

Ja process ir labi strukturēts, tajā nav jāmin, kurp viss ved. Klientam ir saprotams, pie kā šobrīd strādājat, kas mainās un kas vēl prasa laiku. Tieši šāda skaidrība rada drošību.

Ko sagaidīt no pirmās tikšanās

Pirmā sesija parasti nav domāta tam, lai “salabotu visu”. Tās uzdevums ir saprast situāciju, noformulēt jautājumu un novērtēt, kāds darba formāts būtu piemērots. Bieži jau pēc pirmās sarunas cilvēkam kļūst vieglāk, jo haotiskas sajūtas iegūst vārdus un struktūru.

Ja pieejā tiek integrēta personības izpratne, piemēram, MBTI®, tad agrīnā procesa daļā var būt īpaši vērtīgi precizēt, kāds ir cilvēka dabiskais funkcionēšanas veids. Tas palīdz ne tikai ātrāk nonākt pie saknes, bet arī veidot reālistiskāku pārmaiņu plānu. Cilvēkam nav jāmēģina kļūt par kādu citu. Daudz produktīvāk ir saprast, kā pilnvērtīgāk izmantot savu dabisko potenciālu.

Tieši šajā vietā Andra Tēraudkalna pieeja daudziem šķiet īpaši vērtīga – strukturēta metodika apvienota ar cieņpilnu, neuzbāzīgu sarunu, kurā nav jāizliekas.

Tātad – cik ilgi notiek koučinga process

Ja vajag vienu godīgu atbildi, tad šī būtu: tik ilgi, cik nepieciešams, lai no neskaidrības nonāktu pie skaidrības un no skaidrības – pie rīcības. Dažiem tas ir pāris sesiju jautājums. Citiem tas ir vairāku mēnešu process, kurā pārmaiņas veidojas pakāpeniski un paliekoši.

Nav pareizā ilguma visiem. Ir tikai piemērots ilgums konkrētam cilvēkam konkrētā dzīves posmā. Un dažkārt lielākais ieguvums nav tas, ka viss tiek atrisināts ātri, bet tas, ka pirmo reizi ilgu laiku tu sāc sevi patiešām saprast bez steigas, bez spiediena un bez vajadzības pielāgoties svešam standartam.