Daudzi cilvēki savas stiprās puses pamana tikai brīžos, kad kaut kas neiet. Nogurums darbā, spriedze attiecībās vai sajūta, ka citi no jums sagaida pavisam citu cilvēku, bieži kļūst par signālu. Tieši tāpēc jautājums par stiprās puses pēc personības tipa nav tikai interesanta teorija. Tas ir ļoti praktisks veids, kā saprast, kur jūs dabiski funkcionējat labi un kāpēc noteiktās situācijās jūtaties savā vietā, bet citās – it kā pret straumi.

MBTI® pieeja necenšas cilvēkus ielikt kastītēs. Tās mērķis ir palīdzēt pamanīt dabiskās priekšrocības, enerģijas avotus un ieradumus, kas ietekmē lēmumus, attiecības un darba stilu. Kad cilvēks labāk saprot savu tipu, viņš bieži sāk nevis censties kļūt par kādu citu, bet gan skaidrāk lietot to, kas viņā jau ir spēcīgs.

Ko patiesībā nozīmē stiprās puses pēc personības tipa

Stiprā puse nav tas pats, kas prasme. Prasmi var attīstīt gandrīz jebkurš cilvēks, ja ir motivācija, laiks un treniņš. Savukārt stiprā puse bieži parādās tur, kur darbība šķiet dabiska, kur cilvēks ātrāk uztver būtisko, ilgāk saglabā enerģiju un spēj rīkoties ar mazāku iekšējo piepūli.

Piemēram, viens cilvēks dabiski pamana modeļus un nākotnes iespējas, bet cits daudz ātrāk ierauga, kas šeit un tagad ir praktiski izdarāms. Abi var būt kompetenti, taču viņu stiprās puses būs atšķirīgas. Problēma sākas tad, kad cilvēks gadiem mēģina dzīvot tikai pēc sveša standarta un sāk uzskatīt, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā.

MBTI® valodā stiprās puses bieži izriet no psiholoģiskajām preferencēm – kā cilvēks iegūst enerģiju, kam pievērš uzmanību, kā pieņem lēmumus un kā organizē dzīvi. Tas nenozīmē, ka visi viena tipa cilvēki ir vienādi. Tas nozīmē, ka noteikti domāšanas un rīcības virzieni viņiem mēdz būt dabiskāki.

Četras jomas, kur parasti atklājas personības tipa stiprās puses

Enerģijas avots – vēršanās uz āru vai uz iekšu

Ekstravertiem bieži stiprā puse ir spēja domāt kustībā. Viņi pārbauda idejas sarunā, ātri iesaistās un bieži nes dzīvīgumu grupā. Viņiem var labi padoties komandas koordinēšana, iniciatīva un ātra reakcija sociālās situācijās.

Introvertiem stiprā puse nereti ir dziļums. Viņi biežāk apdomā pirms runā, spēj noturēt uzmanību ilgāk un uztver nianses, ko skaļākā vidē var nepamanīt. Darbā tas var nozīmēt pārdomātus risinājumus, kvalitatīvu sagatavošanos un spēju iedziļināties.

Te nav labāka vai sliktāka varianta. Ja introverts ilgstoši dzīvo tā, it kā viņam visu laiku būtu jābūt ārēji aktīvam, viņš var izdegt. Ja ekstraverts strādā pilnīgā izolācijā bez iespējas domāt kopā ar citiem, arī viņa stiprās puses var neparādīties pilnā apjomā.

Uzmanības fokuss – fakti vai iespējas

Cilvēki ar izteiktāku orientāciju uz konkrēto un novērojamo bieži ir stipri tajā, kas ir reāls, pārbaudāms un praktiski izmantojams. Viņi pamanīs detaļas, secību, faktus, termiņus, iepriekšējo pieredzi. Šī ir ļoti vērtīga stiprā puse jomās, kur kļūdu cena ir augsta un svarīga ir uzticamība.

Savukārt cilvēki, kuri dabiski redz iespējas, nozīmes un sakarības, bieži ir stipri stratēģiskā skatījumā, ideju radīšanā un virziena sajūtā. Viņi var ātrāk saprast, kurp situācija attīstās, pat ja visi fakti vēl nav uz galda. Tas ir īpaši noderīgi pārmaiņu, attīstības un inovāciju brīžos.

Arī šeit ir savi riski. Praktiski orientēts cilvēks var pārlieku turēties pie jau zināmā. Iespēju cilvēks var pazaudēt kontaktu ar realitāti vai nogurt no pārāk daudzām idejām bez noslēguma. Stiprā puse kļūst patiesi vērtīga tad, kad cilvēks apzinās arī savu aklo zonu.

Lēmumu pieņemšana – loģika vai ietekme uz cilvēkiem

Daļai cilvēku dabiskā stiprā puse ir analītisks skaidrums. Viņi ātri atdala būtisko no nebūtiskā, izvērtē konsekvenci un pamana loģiskas pretrunas. Šādi cilvēki bieži labi jūtas situācijās, kur nepieciešama objektivitāte, kritiska domāšana un spēja pieņemt neērtus, bet pamatotus lēmumus.

Citiem dabiskā stiprā puse ir jūtība pret cilvēku vajadzībām, attiecību dinamiku un vērtībām. Viņi pamana, kā lēmums ietekmēs konkrētus cilvēkus, kādu emocionālo fonu tas radīs un kas palīdzēs saglabāt uzticēšanos. Tas nav mazāk racionāli – tas vienkārši ir cits racionāluma veids.

Bieži tieši šajā vietā cilvēki sevi pārprot. Analītiskāki cilvēki mēdz tikt uztverti kā vēsi, lai gan viņi vienkārši cenšas būt skaidri. Savukārt uz cilvēkiem orientēti cilvēki reizēm tiek nenovērtēti, it kā attiecību izjūta būtu mazāk profesionāla. Patiesībā komandām vajag abus.

Dzīves organizēšana – struktūra vai elastība

Cilvēkiem, kuri dabiski tiecas uz struktūru, stiprā puse bieži ir skaidrība, plānošana un lēmumu noslēgšana. Viņi palīdz lietām virzīties, rada paredzamību un bieži uztur sistēmu kopā. Tas ir īpaši svarīgi vadībā, projektu darbā un ikdienā, kur ir daudz atbildību.

Cilvēkiem ar lielāku elastību stiprā puse bieži ir atvērtība, pielāgošanās un spēja reaģēt uz mainīgiem apstākļiem. Viņi var būt ļoti veikli neskaidrībā, pamanīt jaunas iespējas un saglabāt dzīvīgumu tur, kur pārāk stingrs plāns vairs nestrādā.

Ja strukturēts cilvēks dzīvo pilnīgā haosā, viņš var kļūt saspringts un pārguris. Ja elastīgs cilvēks ir iespiests pārāk stingrā režīmā bez telpas kustībai, viņš var zaudēt motivāciju. Tas nav rakstura trūkums. Tā ir neatbilstība starp vidi un dabisko darbības stilu.

Kāpēc ar tipu vien nepietiek

Šeit ir svarīga nianse. Zināt savu personības tipu vēl nenozīmē pilnībā izmantot savas stiprās puses. Daudzi pieaugušie gadiem dzīvojuši lomās, kurās viņiem nācies adaptēties, izpatikt vai izdzīvot. Tāpēc reizēm cilvēks lasa tipa aprakstu un jūt – it kā atbilst, bet ne līdz galam.

Tas var notikt stresa, izdegšanas, ilgstošas pielāgošanās vai nepareizi noteikta tipa dēļ. Piemēram, cilvēks var būt iemācījies būt ļoti organizēts, jo vide to pieprasīja, taču iekšēji šī disciplīna prasa milzīgu enerģiju. Vai arī viņš var šķist sociāli aktīvs, bet patiesībā pēc katras intensīvas dienas jūtas pilnīgi izsmelts.

Tāpēc stiprās puses pēc personības tipa vislabāk atklājas nevis ātrā testā, bet rūpīgā sarunā un novērojumā. Svarīgs ir ne tikai rezultāts, bet arī process, kā cilvēks pie šīs sapratnes nonāk.

Kā izmantot savas stiprās puses ikdienā

Praktiskais ieguvums sākas brīdī, kad cilvēks pārstāj izmantot personības teoriju kā birku un sāk to lietot kā orientieri. Jautājums nav, vai jūs spējat darīt arī netipiskas lietas. Visticamāk, spējat. Jautājums ir, cik tas maksā enerģijas ziņā un kur jūs varat būt patiesi ilgtspējīgs.

Ja jūs zināt, ka jūsu stiprā puse ir dziļa analīze, varat apzināti ieplānot laiku domāšanai, nevis gaidīt, ka labākās idejas radīsies steigā sapulcē. Ja jūsu stiprā puse ir attiecību veidošana, to ir vērts uztvert kā profesionālu resursu, nevis kā kaut ko otršķirīgu. Ja jūsu stiprā puse ir elastība, jums var būt svarīgi strādāt vidē, kur pārmaiņas nav traucēklis, bet darba realitāte.

Tas palīdz arī attiecībās. Kad cilvēks saprot savas dabiskās reakcijas, viņš mazāk kaunas par to, kas viņam vajadzīgs, un skaidrāk redz, kur atšķirība ar otru nav personisks apdraudējums. Tā vietā parādās valoda sarunai.

Dažkārt tieši šis ir pagrieziena punkts. Nevis kļūt efektīvākam par katru cenu, bet beidzot dzīvot lielākā saskaņā ar savu psiholoģisko uzbūvi. Šādā darbā nozīme ir precizitātei, un tāpēc cilvēkiem bieži palīdz saruna ar speciālistu, kurš neuzspiež gatavas atbildes, bet palīdz tās atrast. To savā praksē konsekventi uzsver arī Andris Tēraudkalns.

Stiprās puses nav jāizdomā no jauna. Tās bieži jau ir jūsu dzīvē – veidā, kā domājat, kā uztverat cilvēkus, kā risināt problēmas un kas jums atdod enerģiju. Dažreiz vajadzīga tikai mierīga, godīga ieraudzīšana, lai tas, kas ilgi licies par pretrunu, pēkšņi kļūtu par virzienu.