MBTI – sava domāšanas stila kartēšana
MBTI jeb Myers-Briggs Type Indicator ir rīks, kas palīdz noskaidrot cilvēka domāšanas un uzvedības stilu. Šī metode balstās uz Karla Gustava Junga teorijām un cilvēkus iedala 16 personības tipos, piemēram, INTJ, ESFP vai INTP. Katrā tipā iekļauti četri burti, kas attēlo četras galvenās preferences – ekstraversija vai introversija, sajūtas vai intuīcija, domāšana vai jūtas, plānošana vai elastīgums.
MBTI palīdz saskatīt, kā cilvēks pieņem lēmumus, kā viņš uztver pasauli un kādā vidē jūtas vislabāk. Tas nav domāts, lai ieliktu cilvēku rāmī, bet gan lai parādītu, kāda ir viņa “starta konfigurācija” – iekšējais mehānisms, ar kuru viņš pārvietojas pa dzīvi. Zinot savu tipu, ir vieglāk saprast, kāpēc daži uzdevumi šķiet dabiski, bet citi prasa vairāk spēka.
Socionika – saprast attiecību dinamiku
Socionika ir mazāk pazīstama, bet ļoti spēcīga teorija, kas arī balstās uz Junga idejām. Tā iedala cilvēkus 16 tipos, bet atšķirībā no MBTI, uzsvars tiek likts uz to, kā šie tipi mijiedarbojas savā starpā. Socionika palīdz saprast attiecību dinamiku – kāpēc ar vienu cilvēku saruna rit dabiski, bet ar citu bieži rodas spriedze vai pārpratumi.
Šī teorija piedāvā modeli, kurā redzams, kā katrs tips apstrādā informāciju, kāda veida sarunas viņam patīk un kāds ir viņa komunikācijas stils. Socionika bieži tiek izmantota pāru attiecību, draudzību un komandas darbu analīzē, jo tā sniedz skaidrību par to, kas rada saprašanos vai konfliktu.
Abi rīki palīdz ne tikai izprast, bet arī pieņemt
Gan MBTI, gan Socionika ir kā spogulis, kurā ieraudzīt ne tikai to, kas mēs esam, bet arī kāpēc mēs tādi esam. Tie palīdz nevis mainīt cilvēku, bet saprast viņu. Reizēm cilvēks var gadiem ilgi justies “nepareizs” – pārāk jūtīgs, pārāk sapņains, pārāk loģisks vai pārāk kluss. MBTI un Socionika parāda, ka tas nav trūkums, bet dabiska iezīme, ar kuru iespējams strādāt un ko var attīstīt.
Tas pats attiecas arī uz attiecībām ar citiem. Mēs bieži jūtamies sarūgtināti, kad citi nereaģē tā, kā mēs to gaidām. Bet, ja zinām, ka otrs vienkārši uztver pasauli citādi, kļūst vieglāk pieņemt šīs atšķirības un pat izmantot tās kā stiprās puses kopīgā darbā vai sadzīvē.
Ceļš nav vienāds visiem
Nav viena “pareizā” personības tipa, gluži tāpat kā nav viena ceļa, kas derētu visiem. Kādam ceļš ir lēns un pārdomāts, citam – straujš un radošs. MBTI un Socionika palīdz ne tikai atrast savu ceļu, bet arī labāk orientēties tajā. Tie ļauj izprast savas stiprās puses, iespējamos šķēršļus un to, kā visefektīvāk virzīties uz priekšu, paliekot uzticīgam savam raksturam.
Noslēgumā – zināšanas kā orientieris
Personības tipoloģijas nav burvju nūjiņas, bet tās var kalpot kā lieliski orientieri. Tās palīdz pieņemt sevi, uzlabot komunikāciju, atrast saderīgus cilvēkus un pieņemt pārdomātākus lēmumus. MBTI un Socionika ir kā ceļveži – tie nepasaka, kur jāiet, bet izgaismo, kāds ceļš tev varētu būt dabiskāks un kurās vietās uzmanīties. Tā ir iespēja dzīvot apzinātāk – ar saprašanu, nevis tikai ar minējumiem.